Balstoties uz šūnu, gēnu un dzīvības pamatstruktūrvienību, šajā rakstā ir izskaidrota bioloģijas struktūra un funkcija, sistēma un evolūcijas likums, kā arī tiek atkārtots dzīvības zinātnes kognitīvais process no makro līmeņa līdz mikro līmenim un sasniegts mūsdienu dzīvības zinātnes virsotne, veicot visus galvenos atklājumus kā soļus.
Dzīvības zinātne ir pazīstama arī kā bioloģija. Molekulārā ģenētika ir šī priekšmeta galvenais saturs, un to izmanto kā pamatu tālākiem pētījumiem par dzīvības dabu, dzīvības aktivitātes likumiem un attīstības likumiem. Šī priekšmeta pētījumu saturs ietver arī visu bioloģijas, bioķīmijas un vides veidu savstarpējo saistību, un galu galā tas sasniedz ģenētisko slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas, ražas uzlabošanas, cilvēku dzīves uzlabošanas un vides aizsardzības mērķus. Fizikālās un ķīmiskās zināšanas ir pamats padziļinātai dzīvības zinātnes pētniecībai, un dažādi progresīvi zinātniskie instrumenti ir pamats dzīvības zinātnes pētījumu sakārtotai attīstībai. Piemēram, ultracentrifūga, elektronmikroskops, olbaltumvielu elektroforēzes instruments, kodolmagnētiskās rezonanses spektrometrs un rentgena instruments ir bieži izmantoti instrumenti dzīvības zinātnes pētījumu procesā. Tāpēc mēs varam redzēt, ka dzīvības zinātnes jomā katrs eksperts ir dažādu jomu izcilākais talants, izmantojot iekļūšanas spējas un starpdisciplināro pieeju, lai veidotu dzīvības zinātni.
Attīstoties bioloģiskajai zinātnei, bioloģiskās zinātnes un tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību kļūst arvien lielāka.
1. Arvien vairāk cilvēku pieņem cilvēku idejas, piemēram, evolūcijas un ekoloģijas idejas.
2. Veicināt sociālās produktivitātes uzlabošanos, piemēram, biotehnoloģijas nozare veido jaunu nozari; lauksaimniecības produktivitāte ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties bioloģiskās zinātnes un tehnoloģiju pielietošanai.
3. Attīstoties bioloģiskajai zinātnei, arvien vairāk cilvēku nodarbosies ar bioloģiju saistītā profesijā.
4. Veicināt cilvēku veselības līmeņa un dzīves kvalitātes uzlabošanu un dzīves ilguma pagarināšanu. 5. Ietekmēt cilvēku domāšanas veidu, piemēram, ekoloģijas attīstību, veicināt cilvēku holistisko domāšanu; attīstoties smadzeņu zinātnei, bioloģiskajai zinātnei un tehnoloģijām, tiks uzlabota cilvēku domāšana.
6. Ietekme uz cilvēku sabiedrības ētisko un morālo sistēmu, piemēram, mēģenes bērniņš, orgānu transplantācija, cilvēka gēna mākslīga transformācija, apstrīdēs esošo cilvēku sabiedrības ētisko un morālo sistēmu.
7. Bioloģijas zinātnes un tehnoloģiju attīstība var arī negatīvi ietekmēt sabiedrību un dabu. Piemēram, ģenētiski modificētu organismu masveida ražošana un sugu dabiskā gēnu kopuma pārveidošana var ietekmēt biosfēras stabilitāti. Izpratne par zinātnes un tehnoloģiju, kā arī sabiedrības saistību ir svarīga zinātniskās kvalitātes sastāvdaļa.